Infrasarkanā termogrāfija, siltuma vai termiskā attēlveidošana vai siltuma video ir infrasarkanās attēlveidošanas zinātnes virziens. Termogrāfiskās kameras uztver starojumu elektromagnētiskā spektra infrasarkanajā daļā (aptuveni 0,9-14 µm) un veido šī starojuma attēlus. Tā kā infrasarkano starojumu emitē visi ķermeņi atkarībā no to temperatūras saskaņā ar absolūti melna ķermeņa starojuma likumu, termogrāfija ļauj "redzēt" apkārtni ar vai bez redzama izgaismojuma. Ķermeņa temperatūrai paaugstinoties, pieaug tā emitētā starojuma apjoms, līdz ar to termogrāfija ļauj saskatīt temperatūras atšķirības. Skatoties ar termogrāfijas kameru, silti objekti labi izdalās uz aukstāka fona; cilvēki un citi siltasiņu dzīvnieki kļūst viegli saskatāmi dabā gan dienā, gan naktī. Tā rezultātā, termogrāfijas plaša pielietošana vēsturiski saistīta ar militāro un drošības dienestiem.

Termiskajai attēlveidošanai ir plašs pielietojums. Piemēram, ugunsdzēsēji to lieto, lai redzētu cauri dūmiem, atrastu cilvēkus un lokalizētu ugunsgrēka izcelšanās vietu. Ar termogrāfijas palīdzību apkalpojošais personāls atrod elektroiekārtu pārkarsušus savienojumus un daļas, kas norāda uz to bojājumiem, tādējādi novēršot iespējamo iekārtu atteici. Pasliktinoties ēkas siltuma izolācijai, iespējams redzēt vietas, kur veidojas siltuma noplūde un uzlabot sildīšanas vai dzesēšanas efektivitāti. Termogrāfija ļauj redzēt arī dažādus cilvēka un citu siltasiņu dzīvnieku fizioloģiskos procesus. Moderno termogrāfijas kameru izskats un lietošana bieži vien ir līdzīgs parasto digitālo fotokameru izskatam un lietošanai. Lietotājam radītā iespēja redzēt infrasarkanajā spektra daļā ir tik ērta, ka iespēja ierakstīt redzamo attēlu bieži vien ir tikai kā papildus opcija. Līdz ar to ne vienmēr atmiņas modulis kamerā ir iebūvēts.

Parastajās fotokamerās lietotie CCD un CMOS sensori neuztver infrasarkano starojumu, tādēļ termogrāfijas kamerās attēla veidošanai izmanto speciālas fokālajā plaknē izvietotas matricas FPA (Focal Plane Array), kas spēj uztvert garākus elektromagnētiskos viļņus. Visplašāk lietotie ir InSb, InGaAs, HgCdTe un QWIP FPA devēji. Jaunākās tehnoloģijas izmanto lētus un nedzesētus mikrobolometru FPA sensorus. To izšķirtspēja ir ievērojami zemāka par parasto digitālo kameru izšķirtspēju un vairumā gadījumu ir 160x120 vai 320x240 pikseļi, dārgākajos modeļos sasniedzot 640x512 pikseļus. Termogrāfijas kameras ir daudz dārgākas par to redzamā spektra līdziniecēm, augstākās klases kamerām bieži vien tiek piemēroti eksporta ierobežojumi. Vecākiem bolometriem un augstākas jutības modeļiem, tādiem kā InSb, ir nepieciešama kriogēna dzesēšana, parasti ar miniatūru Stirlinga cikla saldētavu vai šķidru slāpekli.